Mēs sākotnēji esam radīti kā sabiedriskas būtnes un no tā mēs nevaram izvairīties. Bet pasaule, kuru mēs esam radījuši, ir tik nekomfortabla, tā tik ļoti nospiež, piespiež cilvēku uz visu, ka protams, gribas no tās bēgt.
No otras puses, bēgot tu sāc sajust, ka citas iespējas nav. Kā tad atrast pareizu līdzsvaru starp vienu un otru — to ļauj sasniegt pāriešana uz nākošo eksistences līmeni, kad Tu zini, kā padarīt pasauli komfortablu un kad Tu zini, kā savienoties ar visiem pārējiem, saglabājot savu individualitāti.
Par to tad arī runā Kabalas zinātne. Tas ir, kad cilvēks saglabā savu egoismu un paceļas pāri tam, lai savienotos ar citiem. Viņš nekādā gadījumā sevi neapspiež, viņš tikai pareizi izmanto savu egoismu. Tādēļ, paliekot iekšēji pilnīgi brīvs, viņš paceļas, apvienojas ar visiem un tie kļūst viņa personīgais veselums.
